Izredzes.

~

Bija sulainis,
Un sulaiņa meita;

Bija sargs,
Un sarga draugs;

Bija ziema,
Un tad nāca pavasaris.

Ieelpojiet putekšņus un ģībstiet griezdamies zālē zaļā.

~

Dižajā Vējupes Krastā

~

Zieds ir vēries vaļā

~

Naktī

~

Luminiscējoši koki un fosforizētās sēnes -
Pilnīgi jebkas kas ienāk prātā
Atdzīvinās

"Upē gaismēna vizmo,
Un laivas ar burām piedzimst no jauna"

~

Tas viss notika Lielajā Aizā

~

Tur viņa bija,
Apskāvusies ar mani.

Saturna gredzeni griezās
Arfu spēlējot savu -

Un pēc mēnēšiem vairāk kā trīs
Es degu joprojām

~

Ceļojums.

~

Dzīve kā tāds ceļojums,
Laivā - pa upi
Kuras krasti mainās,
Katru acumirkli

Un vīna krūka, glāze
Sirdi glāsta;

Sveces liesmai prasīt,
Kam pieder laiks?


~

Kur...

~

Kur vējš ir saldāks par
Vēju uz mēness?
Kur skan niedru plikās dejas, kur iesēj ziedus?

Tur,
Kur vārdiem garaiņi, kur lūpām īstā vieta
Kur viscaur slapji pilns ar sēklām.

Kur visums lēkā priekšā,
Kur džungļu balsis sauc?
Džungļu balsis, visums - iekšā.

Tur,
Kur mākoņi ir balti, rozā sārtās debesīs,
Kad saule ieslīd apvārsnī.

~

Vējupe.

~

Vējupē var dzīvot uz ūdens,
Tur nāres mutuļo.

Vējupē ir krāsu mūzika,
To dzied kailā lēdija meža.

Vējupē ir vējš silts,
Kas labāk par vēju siltu var būt?

Katra Vējupes būtība - zieds.


~